svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

Iedvesmojoties no ķīniešu motīviem...

Īpaši ilgi nebija jāgaida jaunu iespēju izpausties un jau marta vidū, iedvesmojusies no tobrīd aktīvi lasītās Žozē Freša grāmatas "Zīda imperatore" un krāšņo senās Ķīnas ainu attēlojuma, ķēros pie darba.

Šoreiz gan atcerējos, ka zīmējuma kontūras vispirms tomēr jāuzzīmē ar gaistošo flomasteru. Droši vien citādāk no rezultātā tik krāšņā pūķa nekas labs nebūtu sanācis. Roka tomēr vēl nav pieradusi un gleznot uz rāmī iestiepta auduma nav gluži tas pats, kas zīmēt uz balta papīra, ērti iekārtojoties pie galda, vai kur nu tajā brīdī labpatīkas.

Rezultāts... nu, jūs jau paši redzat - viens no sākumposma mirkļiem un tas, kas sanāca beigās:


Arī katrs no hieroglifiem tika izvēlēts īpaši cilvēkam, kuram šis lakatiņš tika gatavots kā dāvana. Un cik jauki bija redzēt priecīgo dāvanu saņēmēju, kura tajā pašā dienā šo dāvaniņu nolēma likt lietā kā jauku akcentu - violetais šajā pavasarī ir iemīļota krāsa :)

trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs

Zīda apgleznošana - no iedvesmas līdz pavisam taustāmam rezultātam

Labs vakars visapkārt!

Nepagāja ne pus gads, un esmu saņēmusies (un apņēmusies) savas mākslinieciskās izpausmes padarīt mazliet publiskākas un citiem interesentiem redzamākas.

Kas īsti ir tas, ar ko vēlos dalīties?

Zīds. Viegls, gaisīgs un košām krāsām apgleznots zīds. Turklāt, man padomā ir tik daudz dažādu ideju, ka esmu pavisam droša - neaprobežošos tikai ar šallītēm un lakatiņiem. Nepavisam ne! Taču par to, kas un kā radies laika gaitā, sīkāk pastāstīšu (uzrakstīšu), kolīdz kas jauns būs tapis.

Kā tas viss sākās?

Gribētos domāt, ka nekas nenotiek nejauši. Arī aizgājusī ziema, kura, kā jau ikviens Latvijā dzīvojošais noteikti bija pamanījis, bija padevusies sevišķi auksta, sniegota un gara. Un pēc tik ilgstoša baltuma, tomēr sakārojās ko košu un krāsainu. Laikam jau, lai pievilinātu pavasari...

...tā radās ideja. Par zīdu. Par šallēm. Par starojošu košumu, kas liek pat pelēkā dienā smaidīt. Tieši pirms īstā pavasara sākuma. Martā. 

Un tā arī tas tapa - pirmie pavasara zāles stiebriņi, pirmais zīda lakats - eksperiments ar krāsām un formām un, protams, paredzēts tikai un vienīgi priekš sevis.


Taču eksperiments, lai gan, kritisku aci raugoties, šķita nedaudz neizdevies, rosināja darboties tālāk... liekas, ka veiksmīgi...

Bet par to - turpinājumā - manā nākamajā ziņā!

Uz tikšanos pavisam drīzi!

Vita