Īpaši ilgi nebija jāgaida jaunu iespēju izpausties un jau marta vidū, iedvesmojusies no tobrīd aktīvi lasītās Žozē Freša grāmatas "Zīda imperatore" un krāšņo senās Ķīnas ainu attēlojuma, ķēros pie darba.
Šoreiz gan atcerējos, ka zīmējuma kontūras vispirms tomēr jāuzzīmē ar gaistošo flomasteru. Droši vien citādāk no rezultātā tik krāšņā pūķa nekas labs nebūtu sanācis. Roka tomēr vēl nav pieradusi un gleznot uz rāmī iestiepta auduma nav gluži tas pats, kas zīmēt uz balta papīra, ērti iekārtojoties pie galda, vai kur nu tajā brīdī labpatīkas.
Rezultāts... nu, jūs jau paši redzat - viens no sākumposma mirkļiem un tas, kas sanāca beigās:
Arī katrs no hieroglifiem tika izvēlēts īpaši cilvēkam, kuram šis lakatiņš tika gatavots kā dāvana. Un cik jauki bija redzēt priecīgo dāvanu saņēmēju, kura tajā pašā dienā šo dāvaniņu nolēma likt lietā kā jauku akcentu - violetais šajā pavasarī ir iemīļota krāsa :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru