Nepagāja ne pus gads, un esmu saņēmusies (un apņēmusies) savas mākslinieciskās izpausmes padarīt mazliet publiskākas un citiem interesentiem redzamākas.
Kas īsti ir tas, ar ko vēlos dalīties?
Zīds. Viegls, gaisīgs un košām krāsām apgleznots zīds. Turklāt, man padomā ir tik daudz dažādu ideju, ka esmu pavisam droša - neaprobežošos tikai ar šallītēm un lakatiņiem. Nepavisam ne! Taču par to, kas un kā radies laika gaitā, sīkāk pastāstīšu (uzrakstīšu), kolīdz kas jauns būs tapis.
Kā tas viss sākās?
Gribētos domāt, ka nekas nenotiek nejauši. Arī aizgājusī ziema, kura, kā jau ikviens Latvijā dzīvojošais noteikti bija pamanījis, bija padevusies sevišķi auksta, sniegota un gara. Un pēc tik ilgstoša baltuma, tomēr sakārojās ko košu un krāsainu. Laikam jau, lai pievilinātu pavasari...
...tā radās ideja. Par zīdu. Par šallēm. Par starojošu košumu, kas liek pat pelēkā dienā smaidīt. Tieši pirms īstā pavasara sākuma. Martā.
Un tā arī tas tapa - pirmie pavasara zāles stiebriņi, pirmais zīda lakats - eksperiments ar krāsām un formām un, protams, paredzēts tikai un vienīgi priekš sevis.
Taču eksperiments, lai gan, kritisku aci raugoties, šķita nedaudz neizdevies, rosināja darboties tālāk... liekas, ka veiksmīgi...
Bet par to - turpinājumā - manā nākamajā ziņā!
Uz tikšanos pavisam drīzi!
Vita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru